Pašam savs harēms - gandrīz katra vīrieša fantāzija. Iespējams, pat esi sapņojis par telpu, kurā ir pilns ar pieticīgi ģērbtām daiļavām, kuras zviln gar strūklakām uz mīkstiem pēļiem, gatavas izpildīt jebkuru tavu erotisko fantāziju.

Par šo ilūziju, kas spoguļojas mūsu apziņā, varam pateikties 18. un 19. gadsimta orientālisma māksliniekiem, literātiem un filmu autoriem, kas harēmu ataino kā utopiski skaistu, smalku bordeli. Patiesībā, tikai retais varēja iekļūt harēma iekšpusē, tāpēc vairumā gadījumu stāsti un bildes ir nekas vairāk kā leģendas un fantāzijas augļi.

Tomēr, ja monogāmija nav paredzēta tev un esi apsvēris iespēju apņemt un uzturēt vairākas sievas, tad turpini lasīt, jo šis raksts ir domāts tev!

Jo lielāks harēms, jo lielāka atbildība. Ir jāsaprot, ka sievu un konkubīņu pulciņš ir arī jābaro, jāapģērbj un kaut kur jāizmitina. Turklāt ir arī jāapsargā - tu taču negribēsi, lai tavas rūpīgi izvēlētās sievietes iekāro kāds cits, vai ne?

Vārds “harēms” ir cēlies no arābu vārda haram, kas tulkojumā nozīmē “aizliegts”. Jo, patiesībā, harēms bija vienkārši teritorija, kurā musulmaņu sievietes varēja noņemt savus galvas apsējus un atslābināties, zinot, ka neviena nepiederoša persona viņas neredzēs. Turklāt harēmā kopā dzīvoja pilnīgi visas ģimenes sievietes - arī sirmgalves un bērni.

Vienīgie, kas viņas šādā izskatā drīkstēja redzēt, bija sultāns vai imperators, kā arī einuhi, kas pārsvarā bija vergi no āfrikas vai balkāniem, kurus padarīja “nekaitīgus” ar kastrācijas palīdzību. Tikai šādā veidā ģimenes galva varēja būt drošs, ka pēcnācēji nes saimnieka DNS. Ja neesi troņmantnieks, tad vienīgais veids, kā iekļūt harēmā, ir daļēja vai pilnīga dzimumorgānu amputēšana. Ja tas neskan pietiekami vilinoši, tad zini, ka bez dažādiem, arī netīrajiem darbiem, kurus veica einuhi, tie varēja kļūt pat par trešo svarīgāko personu pilī aiz imperatora un padomnieka, un spēcīgi ietekmēt valdnieka politiskos lēmumus.

Arī pašas harēma iemītnieces parsvarā tika ievestas no citām zemēm un ilgstoši apmācītas sievietēm nepieciešamākajās prasmēs - kā pasniegt sevi, dejot, un apmierināt vīrieti. Sievietes savā starpā sacentās, kuras dēls kļūs par nākamo sultānu vai imperatoru, un viņa pati -par Valide Sultan, kas nozīmēja augstu oficiālo statusu un ietekmi. Tas sievietes vilināja tik ļoti, ka noindēšana vai nožņaugšana šeit bija ļoti izplatīti nāves cēloņi.

Korāns un citas austrumu mācības ļauj vīrietim turēt tik daudz sievu, cik vien viņš var atļauties. Kāda Indijas karaļa harēmā, piemēram, esot bijušas pat 16 tūkstoši sievietes. Taču, ko darīt, kad tās noveco vai vienkārši apnīk? Kāds mongoļu līderis, kuram bija 4 imperatores un ap 7000 konkubīņu, tās ik pa diviem gadiem "caurskatīja" - atbrīvojās no pāris simtiem un aizvietoja ar “svaigu piegādi”.

Harēms bija arī jāiekārto. Visnozīmīgākā harēma daļa bija tā sauktā zenana, kas tika iekārtota līdzīgi priekšstatiem par paradīzi. Šeit sultāns vai imperators realizēja visas savas fantāzijas. Katrai no sievietēm tika iedalīta atsevišķa istaba vai pat māja, kuru iekārtoja, ņemot vērā viņas izcelsmes zemi, telpas tika izrotātas ar augiem, ūdenskritumiem un strautiņiem. Bija jāpanāk, lai sievietes šeit justos labi un lepotos ar savu statusu, un, galu galā, būtu vienmēr gatavas uzņemt ciemos valdnieku.

Protams, lai dāmas vienmēr būtu kārdinošas, tās arī pienācīgi jāapģērbj - vēlams pēc pēdējās modes un kvalitatīvās drānās. Harēma sieviešu modes uzdevums bija - būt pilnībā apģērbtām, taču izskatīties kailām. Tālab viņas valkāja vieglus muslīna un zīda apģērbus. Dažkārt materiāli bija tik viegli, ka visas drēbes, kas sievietei bija mugurā, mēdza svērt ne vairāk par 30 gramiem. Lai tērpi izskatītos greznāk, tos rotāja ar dimantiem, zeltu, rubīniem un pērlēm. Arī kurpes tika noklātas ar dārgakmeņiem. Sultāni mēdza iztērēt lielāko daļu impērijas dārgumu, lai apmierinātu harēma dāmu vēlmes. Laimīgs harēms - laimīgs sultāns!

Tomēr, zināms, cik grūti ir padarīt sievieti laimīgu, kur nu vēl vairākas! Jāņem vērā, ka jūs pastāvīgi atradīsieties pa vidu pulsējošam greizsirdības, skaudības, aizdomu, prasību un mainīgu garastāvokļu mehānismam. Vai vēl aizvien vēlies pats savu harēmu?