Zināms, ka liela daļa Turcijas ir pietuvojusies rietumu kultūrai. Turku jaunieši cenšas sekot eiropiešu dzīvesveidam, neizjūtot nekādu diskomfortu. Tomēr tradīcijas ir svēta lieta ikvienā valstī. Turcijā neviens pat neiedomāsies aizskart senču paražas un izturas ar cieņu pret tām. Kāzas ir viens no tiem notikumiem, kas spilgti parāda turku vēlmi saglabāt savas tradīcijas.

Laulību noslēgšanu Turcijā atzīmē pavisam savādāk nekā Eiropā. Kāzas šeit līdzinās austrumu pasakai. Aizraujošas paražas lieliski saskan ar unikāli romantisku atmosfēru. Kas gan vēl vairāk nepieciešams jaunlaulātajiem un šo svinību viesiem?

Vairums ģimeņu vēl šobaltdien, kāzas rīko tā, ka tās maz atšķiras no senajām ceremonijām. Jaunlaulātie ļoti precīzi cenšas saglabāt senču tradīcijas. Tiek uzskatīts, ka jaunajai ģimenei sekošana rituāliem nesīs laimi. ‘Visbiežāk, tā arī notiek’.

Mūsdienās turku kāzas svin vairākas dienas. Tās var iedalīt vairākos posmos: “Hennas nakts”, “Līgava ierodaslīgavaiņa mājās” un “Kāzu nakts”.

● Hennasnakts

Pāris dienas pirms svinīgās ceremonijas, līgavas mājās ierodas viņas draudzenes. Līgavas rokas un kājas tiek apzīmētas ar hennu, kuru viņai ir atsūtījis līgavainis. Parasti, hennu gatavo jau precēta sieviete, bet ar to zīmē vēl neprecētās meitenes. Šīs ”vecmeitu ballītes” laikā meitenes dzied dziesmas, kurās līgavai vēl laimi.

● Līgava ierodas līgavaiņa mājās

Īpašajā dienā līgavu no tēva mājām ved uz līgavaiņa māju. Līgava turp dodas nevis tukšām rokām, bet nes līdzi pūru. Mūsdienās šim nolūkam parasti tiek izmantotas automašīnas vai taksometri, lai gan atsevišķos valsts apgabalosvēl saglabājusies tradīcija vest meiteni kamieļa vai zirga mugurā.

Pirmajā transportlīdzeklī tiek vestspūrs: paklāji, grīdas segas, virtuves piederumi, gultas veļa u.t.t. Otrajā brauc pati līgava, kuras seja aizklāta ar plīvuru.

Tradicionāli, auto kolonnas maršrutā uzceļa novieto aunu ar sasietām kājām. Jaunā sieva pieiet pie dzīvnieka un arvienu vēzienu cenšas dzīvnieku dabūt uz sāniem. Tā viņa vīra ģimenei nodemonstrē to, ka ir gatava vadīt saimniecību un audzināt bērnus.

Pirms meitene ieiet līgavaiņa mājā, uz sliekšņa nokrūzes tiek izliets ūdens, lai jauno pāri aizsargātu no ļaunās acs. Ieejas durvis nosmērē ar medu un sviestu, lai jaunlaulāto dzīvē viss būtu gludi. Līgavu sagaida topošā vīramāte un sniedz tai dāvanu.

Tuvāk vakaram notiek kāzu reģistrēšanas ceremonija un sākas dzīres.

● Kāzunakts

Pusnaktī līgava ar līgavaini dodas uzsavu guļamistabu. Taču ar to svinības nebeidzas. Gluži pretēji - kāzu jautrība sasniedz savu kulmināciju. Visur skan mūzika, viesi dejo, tiek šauts. Svinību noslēgumā rīko lāpu gājienu.

Rīta pusē vīramāte uz jaunlaulāto balkona izkar palagu, lai viesi var pārliecināties par meitenes nevainīgumu. Ja palags ir tīrs, meitenes ģimene „krīt kaunā”. Savukārt, ja pārliecinās, ka jaunā sieviņa ir bijusi jaunava, mājā jau atkal sanāk viesi. Tie pasakās līgavas vecākiem par saprātīgo meitu, dāvātai lakatus, segas un citas dāvanas. Svinības tuvojas noslēgumam. No šī brīža vīrs un sieva var sākt veidot kopdzīvi.

Bez šīm, Turcijā ir pieņemts ievērot vēlcitas kāzu tradīcijas:

Hennas nakts laikā, līgavas seju aizklājar sarkanu lakatu, un līgavaiņa radiniecēm jāliek līgavas rokās nauda. Tas simbolizē līgavaiņa ģimenes gatavību uzņemt savās mājās līgavu.

Pirms līgava pamet savas tēva mājas, tēvocis vai brālēns līgavai apsien sarkanu nevainības jostu ap vidukli. Līgava varēs pamest mājas vienīgi pēc tam, kad līgavaiņa vecāki topošajiem radiniekiem samaksās izpirkuma maksu. Līgavainis līgavu savās mājās ienes uzrokām.

Dažos apgabalos tiek uzskatīts, ka līgavai mājā jāierāpo uz ceļiem caur vīra mātes kājām. Tā, meitene it kā kļūst par sava līgavaiņa mātes meitu, un, līdz ar to - pilnvērtīgu ģimenes locekli.

Laulības Turcijā slēdz un reģistrē musulmaņu kulta kalpotājs - mulla, vai vietējās dzimtsarakstu nodaļas pārstāvis.

Tradīcija ar palagu, kā nevainības pierādījumu, lielajās pilsētās praktiski ir aizgājusi nebūtībā, taču provincē to vēl aizvien strikti ievērota.