Kaira ir aizraujoša un ceļotāju iemīļota pilsēta – greznas mošejas, vērienīgi muzeji, piramīdas, plaši parki un rosīgas ielas. Izbraucot nedaudz no citadeles centra, var apskatīt Gizas piramīdu kompleksu, seno Kairu, Ramzesa statuju un daudz ko citu. Taču var arī doties uz Mokatamu jeb tā saukto Atkritumu pilsētu, Kairas dienvidaustrumos. Šīs pilsētas daļas iedzīvotāji jeb zabalīni jau paaudzēm vāc, pārstrādā un pārdod tālāk 17 miljonu pilsētas iedzīvotāju atkritumus.

Ik rītu pirms saules lēkta ap 7000 vīriešu un zēnu ierodas Kairas centrā, lai savos ratos un piekabēs sakrautu ap 13 000 tonnām atkritumu. Milzīgie maisi tiek nogādāti Atkritumu pilsētas šaurajās ielās, kur ģimenes sievietes tos sašķiro. Organiskie atkritumi tiek izbaroti komūnas dzīvniekiem, kuri tāpat kā 260 tūkstoši to saimnieku dzīvo atkritumiem pārblīvētos mitekļos.

Lai arī pārējā daļa Kairas iedzīvotāju uz šiem cilvēkiem raugās ar nosodījumu, paši zabalīni savu arodu vērtē kā ļoti nozīmīgu un nosoda lielo atkritumu pārstrādes kompāniju praksi lielu daļu atkritumu aprakt zemē. Mokatamā tiek otrreizēji izmantots 90% no atkritumiem un ir pat speciālas skolas, kurās to māca darīt vēl efektīvāk.

Atkritumu pilsētas vēsture aizsākās pirms apmēram 50 gadiem, kad urbanizācijas un musulmaņu spiediena rezultātā, šeit tika pārmitināti Kairas koptu kristieši. Mokatamā atrodas arī vērienīga Svētā Simāna baznīca un klosteris, kas tika izcirsti klints iekšienē. Šī ir pati lielākā baznīca Tuvajos Austrumos ar 15 tūkstošiem sēdvietu.

Mokatamas iedzīvotāju dzīve risinās ap atkritumiem un tie arī veido šīs vietas ekonomiku. Starp atkritumu maisiem, pūstošajiem pārtikas produktiem, mušām un dzīvniekiem, kas no tiem barojas, noris arī šķietami ierasta pilsētas dzīve – uz ielām pārdod svaigus augļus un dārzeņus, kā arī saldumus, bērni spēlējas un sievietes rūpējas par mājsaimniecībām.

Lielākajā daļā šīs pilsētas daļas gan nav ne dzeramā ūdens padeves, ne notekūdeņu sistēmu, ne elektrības. Apburto loku veido fakts, ka lielākā daļa bērnu tiek nodarbināti šai rūpalā un tādēļ uz skolu nedodas. Nespējot atrast darbu nekur citur, tie paliek Mokatamā un nodarbojas ar to pašu, ko viņu vecāki un vecvecāki.

Pelēcīgajā un drūmajā vidē gan pavīd arī kāda krāsaina detaļa, proti, māju balkoni, kas katrā no mājsaimniecībām ir izkrāsoti dažādos spilgtos toņos, tādā veidā parādot katras ģimenes unikalitāti vai vienkārši mākslinieciski izpaužoties.

Vislabākais veids, kā nokļūt līdz Atkritumu pilsētai, ir izmantojot taksometra pakalpojumus un palūgt, lai taksists jūs pagaida, kamēr to izstaigājat. Tā kā tikai retais turp dodas, dažiem taksistiem nebūs ne jausmas, kā tur nokļūt, bet tas ir izdarāms. Šāds brauciens izmaksās ap 80 Ēģiptes mārciņu (ap 9 eiro), ieskaitot tējas naudu vadītājam.

Atkritumu pilsēta, lai arī nedemonstrē Ēģiptes greznās pagātnes un pieminekļu spozmi, ir vieta, kuru iesakām apmeklēt, jo tā parāda seju, kuru neviens nevēlas redzēt, bet ir klātesoša ne tikai Kairā, bet arī daudzās citās pasaules vietās.