Ja miermīlīga laika pavadīšana pie kāda no gleznainajiem Ēģiptes kūrorta viesnīcu baseiniem ir par pasīvu. Ja ar hipnotizējošu saulrietu pie Sinaja kalniem ir par maz. Mums ir dažas idejas, kuras ar garantiju pilnībā vai vismaz daļēji padarīs atvaļinājumu šai eksotiskajā zemē neaizmirstamu! Gan ne tajā labākajā nozīmē...

Pasaki taksometra vadītājam, ka esi ateists!
Viņš vienkārši nesapratīs, kā tas vispār ir iespējams! Ir zināms laiks un vieta šādām apgaismības pilnām reliģiozām diskusijām, bet tas noteikti nav tad, kad esi iespiests Kairas taksī, sviedrējošu dūmu mutulī, visapkārt taurējošiem auto signāliem. Tu jau tāpat esi ellē! Brauciens ar garantiju būs daudz patīkamāks, ja pateiksi, ka esi kristietis, ebrejs vai krišnaīts. Tas vienkārši padarīs dzīvi jaukāku; jebkas cits var atvērt lādi pilnu ar svētajiem tārpiem. Kad sakiet šoferītim, kurp jābrauc, beidziet ik teikumu ar “insha’Allah” (Kā Dievs vēlas). Piemēram, „Pagrieziet pa labi, insha’Allah!” un jūs automātiski iegūsiet 2 liru atlaidi braucienam!

Parādi visiem, kā īsti ir jābrauc!
Ja jums ir starptautiskā autovadītāja apliecība, izīrējiet auto vai motociklu, kas Ēģiptē ir diezgan lēti un ērti izdarāms. Iegādājieties ceļu karti, iesēdieties, atveriet visus logus un, aiziet, gāzi grīdā, bez problēmām! Problēmas gan sāksies nedaudz vēlāk, līdz ko izbrauksiet uz pirmā ceļa. Varat aizmirst visu, ko apguvāt autoskolā, šeit nav galveno un mazāk svarīgo ceļu, neviens šeit nerāda pagriezienus un, kādi luksofori, tos šeit var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Ēģiptieši vada auto katrs pēc saviem ieskatiem un dara to bezbailīgi. Pa šaurajām kalnu ieliņām tie drāžas lejup, pamanoties „nogriezt” ceļu blakus braucošajam. No zila gaisa tie mēdz pārkārtoties no pašas ārējās kreisās joslas uz labo. Vienīgā šeit vispārpieņemtā zīme ir no loga izstiepta roka, ar kuru var parādīt sākot no „kusties taču, beidz bremzēt pagastu” līdz pat „palaid, sievai jādzemdē.”

Pierast pie šīs agresīvās un neloģiskās auto vadīšanas manieres var aptuveni mēneša laikā, turklāt ieteicams sākt ar mazāk noslogotiem ceļiem, nevis šosejām ar haotisku kustību. Taču, ja nav ieplānots Ēģiptē pavadīt mēnesi, labāk nemaz nesākt.

Visur kliedziet, lamājieties un apsaukājieties!
Ēģiptieši pēc temperamenta noteikti „pārsit” mūsu slāvu kaimiņus. Pat visikdienišķākā divu draugu saruna mūsu ausīm izklausās kā strīda sākums, tik skaļi un izteiksmīgi viņi sarunājas. Kur nu vēl, ja viņi patiešām sāk lamāties... Tādēļ, ja jums iešaujas prātā tik absurda ideja kā uzkliegt pārdevējam vai „iedzelt” taksistam, esiet gatavs uz visu. Šeit, protams, mīl arī paskandalēt, taču, pirmkārt, šis process var ievilkties un, otrkārt, skandālā iesaistītajam pieskries palīgā vēl ap pieciem „kolēģiem”. Treškārt, silti iesakām neapsaukāt ēģiptiešus rupjiem vārdiem. Papildus internacionālismiem, ēģiptieši atpazīst arī mūsu starpā plaši izmantotos krievu lamu vārdus. Ja arī notikušas domstarpības, piemēram, par cenu ar to pašu pārdevēju, ir vērts paturēt mēli aiz zobiem. Iemesls gaužām vienkāršs – šeit darbojas Tūrisma un Antīko vērtību policija. Lai arī Ēģiptē deportāciju par aizskaršanu nav tik daudz, kā Turcijā, nepatikšanas nav nauda – lieku nevajag!

Aizmirstiet samaksāt un zodziet!
Tas, ka pārsvarā Ēģiptes suvenīru un produktu tirgotavās nav novērošanas kameru, nenozīmē, ka šeit visu var ņemt bez maksas. Tirgotāji ir ik uz stūra un viņi redz visu. Ja arī kādā no bodītēm tiksiet sveikā cauri, jūsu Nefertiti figūriņām pārbāztās kabatas ievēros nākamajā, un tas būs apkaunojoši, kur nu vēl, ja atteiksieties samaksāt par nozagto. Neies cauri arī bēgšana no taksometra vadītāja, kā arī triks ar dzeršanu naktsklubā visas nakts garumā, beigās pasakot, ka aizmirsies naudas maks. Tas, ka ēģiptieši pie kases mēdz smēķēt ūdenspīpi, un taksists pie stūres klausās futbola spēli, nenozīmē, ka tas viņus aizved citā dimensijā un viņi jūsu neģēlībām atmetīs ar roku. Kur, nu! Tas pats taksists skries jums pakaļ līdz pat Kairai, kamēr neatgūs sev pienākošos naudu.

Lai vai kā gribētos mājās sekcijā novietot kaut akmentiņu, kas atrasts pie piramīdām vai gliemežvāciņu no romantiska mirkļa pie Nīlas, no Ēģiptes ir kategoriski aizliegts izvest jeb ko no tā visa. Tas pieder Ēģiptei un tam tur arī jāpaliek! Ne velti, Ēģiptiešiem pa spēkam ir atgūt pat pasaules muzejos „noklīdušas” mūmijas.

Maksimāli atkailinieties, bet vislabāk staigājiet pavisam plikiņš!
Mūsu krievu draugiem ir teiciens par to, ka staigāt apģērbtam kā pludmalē drīkst tikai pludmalē. Jo īpaši tas attiecas uz Ēģiptes pilsētu ielām. Šorti, īss un pārāk pieguļošs apģērbs ir pieļaujams tikai pludmalē, uz kruīza kuģiem, dažos Sarkanās jūras kūrortos un pie viesnīcu baseiniem. Pat kūrortu viesnīcu gaiteņos un foajē ķermenis ir jāpiesedz. Ir daudz dzirdēts par to, cik neatlaidīgi, uzbāzīgi un pat nepatīkami uzmācīgi ir vietējie karstasinīgie vīri pret sievietēm ar gaišāku fizionomiju un gaisīgāku lindraciņu. Viņu uzmanība, komentāri un gaisa skūpsti jums patiešām nav nepieciešami. Lai arī zināms, ka ārā taču ir tik karsts! Paciešaties līdz pludmalei un vienkārši labāk Ēģiptē staigājiet kā Ēģiptietis, kaut vai cienot faktu, ka 90 % iedzīvotāju šeit ir musulmaņi.

Neklausiet gidus un instruktorus – viņiem ka' tik pārdot!
Viss tas, ko mēdzat dzirdēt ziņās, no sērijas - noslīcis nirstot vai nokritis no klints ceļojuma laikā, notiek pa īstam. Tikai pārsvarā gadījumu ar tiem, kas ir pārāk pieredzējuši, un visu zina paši, tāpēc neseko norādēm, kuras sniedz speciāli apmācītu cilvēki, tādi kā gidi un instruktori. Ja jūs ved snorkelēt, nepeldiet pārāk tālu no instruktora. Ja grasāties nirt ar akvalangu, uzmanīgi klausieties, kā ar to apieties, un uzdodiet jautājumus. Ja dodaties uz pilsētu grupā, neatdalāties no tās, lai pēc tam mēli izkārušam nesanāk skriet pa svešajām ielām. Pirmajā mirklī tas viss šķiet ļoti vienkārši un visi piesardzības mēri elementāri, taču cilvēks ir piedzīvojumus kāra būtne un vienmēr tos meklē. Gandrīz katrs otrais atgriežas mājās ar koraļļiem sagrieztu kāju, lai gan visi tiek brīdināti, ka, ja vēlaties doties peldēties dziļāk jūrā, nevis tikai plunčāties pa lagūnu, iegādājieties speciālos niršanas apavus ar gumijas zoli, un koraļļi kaitējumu nespēs nodarīt.Taču, nē, mēs noskopojamies ar pieciem dolāriem un labāk paliekam bez kāju pirkstiem!

Kam gan autobusā pa ceļam uz viesnīcu netiek teikts, ka Ēģiptē nedrīkst dzert ūdeni no krāna? Tas šeit nav pietiekami tīrs un to norīt nevajadzētu. Pat tīrīt zobus un mazgāt augļus ieteicams ar vārītu vai ūdeni no pudelēm. Tāpat vajadzētu atteikties no uz ielas nopērkamajiem izlejamajiem atspirdzinošajiem dzērieniem un ledus gabaliņiem. Zinot šo visu, atliek vien nobrīnīties, kā tik daudz tūristu jau pirmajās dienās skrien uz aptieku pēc kāda no smektītiem, par kuru no viņa „vēsā mierā” iekasēs 20 dolārus par iepakojumu.

Sapērciet „īsta” cēlmetāla un ādas izstrādājumus, kā arī Armani džinsus!
Pietiek vien iziet ārpus viesnīcas, kā tūdaļ nonāc īstā šopaholiķu paradīzē – neskaitāmi tirdzniecības centri, veikali un tirgotavas, kas aicina ar uzsaukumiem par atlaidēm līdz pat 100% un augstākās raudzes precēm. Šeit tiek pārdots pilnīgi viss – no papirosiem, līdz apakšbiksēm. Turklāt ne šādām tādām, bet gan „Dolce & Banana!” Varat kaut ar karstu dzelzi spīdzināt pārdevēju, viņš tik un tā dievosies, ka viss ir firmas. Labi, ja joka pēc arī iztērēsiet kādu grasi par šādu savdabīgu suvenīru. Taču ir tik daudz gadījumu, kad pārdevējs šķietami ar hipnozes palīdzību pārliecina, ka šis milzīgais papirusa rullis ir autentisks, augstākās kvalitātes un „tikai jums, tikai šodien” tiks „uzdāvināts” par 1000 dolāriem.

Ēģiptieši vispār ir zvērīgi labi pārdevēji. Jo īpaši juvelierizstrādājumu tirgotāji. Zelts Ēģiptē, nudien, ir nedaudz citā tonī un tas ir augstākas proves. Taču tam mēdz būt piemaisījumi, par kuriem pārdevēji diez vai ieminēsies. Tāpat viņi dedzinās somas, cenšoties pierādīt, ka materiāls ir āda, lai arī viņu rokās nedeg nekas. Viņi locīs saulesbriļļu kājiņas un skrāpēs to stiklu, it kā pierādot, ka tās ir ražojis supermodernais Ray Ban zīmols. Beigu beigās var sanākt iegādāties pakaļdarinājumu par 200 dolāriem. Protams, par labu priekšnesumu ir jāmaksā.

Aiztieciet zivis jūrā un lauziet koraļļus kā suvenīrus!
Sarkanās jūras dzelmes ir ļoti aizraujošas – skaistajos koraļļos mājo daudzkrāsainas, visfantastiskāko formu zivtiņas. Kā gribētos to visu paņemt sev līdzi vai vismaz paglaudīt.. Nu, vismaz pārliecināties, ka tas viss ir īsts. Taču to darīt nevajadzētu nekādā gadījumā! Daudzas no zivtiņām ir bīstamas un indīgas, kamēr citas, kā piemēram, lauvaszivs (attēlā) ar savu indi var nogalināt cilvēku pāris sekunžu laikā. Taču neuztraucaties, zivīm mēs neinteresējam, kamēr vien mēs viņas nesākam aiztikt vai, piemēram, jaukt viņu koraļļu mājiņas. Par koraļļiem varat vispār aizmirst, baudiet tos ar acīm un paņemiet līdzi kādu fotogrāfiju ar tiem, tikai ne pašus aizsargājamos zemūdens veidojumus. Par to laušanu sods Ēģiptē ir līdz pat 1000$ un centieni tos pārvest pāri robežai var rezultēties ar cietumsodu.

Lietojiet daudz alkohola un sāciet to darīt jau lidostā!
Lai gan Ēģiptē alkoholu nopirkt var, to vietējie lieto samērā maz un katrā ziņā neafišē to. Arī valsts politika ir pret alkoholu, un ir to ierobežojusi līdz vietām, kas saistītas ar tūrismu. Turklāt lidostā jums var tikt atteikta iekāpšana, ja būsiet manāmā reibumā. Konservatīvākos un ne tik attīstītos apgabalos alkohola pirkšanu var pat uzlūkot kā narkotiku iegādi. Ar apreibinošajām vielām Ēģiptē ir līdzīgi kā citās musulmaņu zemēs – par to tirgošanu var tikt piemērots augstākais soda mērs. Un, kāpēc gan Ēģiptē papildus apskurbt, ja visu gadu ir tik lielisks laiks, apburoši skati un visapkārt draudzīgiem smaidiem rotātas sejas?