Kā zināms, tad likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, tas pats attiecas uz bīstamām nodarbēm un īpaši eksotiskiem ēdieniem un dzērieniem, kurus ceļojuma laikā ir tāds kārdinājums nobaudīt. Tomēr baudiet uzmanīgi, jo šie eksotiskie ēdamie patiesībā var jūs nobeigt! Uzskatīsim, ka jūs esat brīdināti!

Svaigi Indijas rieksti. Daudzi no mums nepakautrēsies nopirkt paprāvu maišeli šo garšīgo riekstu, jo to kultivēšanas zemēs – Indijā, Nigērijā un Vjetnamā, kaut tie cēlušies no Brazīlijas, vietējā tirgus cena krasi atšķiras no tās, pie kuras esam pieraduši. Bet patiesība ir tāda, ka pārdošanā nokļuvušie rieksti nav nemaz svaigi kā no koka, jo augļa kodoli tiek tvaicēti, lai tos atbrīvotu no bīstamās ķīmiskās vielas ar nosaukumu urušiols. Tas ir eļļains dabiskais alergēns, kurš atrodas ne tikai uz Indijas riekstu koka lapām un čaulas, bet arī indīgās efejes sastāvā. Apēdot šo vielu mazās devās, ir novērota pamatā alerģiska reakcija uz ādas, bet lielās devās šī ēdienreize jums var būt pēdējā!

Plūškoka ogas. Neskatoties uz to, ka plūškoks tiek uzskatīts par ārstniecības augu, ko izmanto homeopātijā, lai ārstētu rētas un brūces uz ādas, kā arī saaukstēšanos, tā lapas, zari un sēklas satur nāvējošu vielu, kas radniecīga cianīdam, kas cilvēkam izraisa vemšanu, caureju un krampjus. Tāpēc lietot šo ārstniecības augu uzturā bez īpašas apstrādes nevajadzētu.

Fugu jeb lodeszivs ir japāņu delikatese, kura, nepareizi pagatavota, var izraisīt asfiksiju jeb, vienkāršāk sakot, nāvi nosmokot. Zivi, kuru jāēd jēlu, prot pareizi pagatavot tikai augstākās raudzes pavāri, kuriem ir daudzu gadu pieredze fugu pasniegšanā. Interesanti, kā viņi šo pieredzi ir ieguvuši?! ☺ Tāda piesardzība nepieciešama, jo zivs iekšējie orgāni satur nāvīgo indi tetrodotoksīnu, kas ir daudz toksiskāka viela nekā cianīds, kurš salīdzinoši var tikt uzskatīts kā nelielas tirpas. Kad šī viela nonāk organismā, toksīni ne uzreiz iedarbojas, tāpēc cilvēks pat neapzinās, ka viņa centralā nervu sistēma lēnām soli pa solītim virzās pretī paralīzei. Bet šis fakts nevar apstādināt japāņus, kuri turpina baudīt šo delikatesi, apēdot ap 10 000 tonām katru gadu.

Cassava ir tropisks sakņaugs, kas sastopams Dienvidamerikā, Āzijā un Āfrikā, un no kura pēc izkaltēšanas iegūtos miltus izmanto kūku un dažādu citu izstrādājumu cepšanai. Bet pati sakne ir īpaši bīstama, jo tās sastāvā ir toksīns ar nosaukumu linamarīns, kurš uz cilvēka organismu iedarbojas nāvīgi. Starp citu, šis dabīgais toksīns ir klātesošs arī linos. Tāpēc vienīgais veids, kā izvairīties no nāves, ēdot kūkas, ir pirmkārt, kasavas sakni nomizot un novārīt.

Asins gliemenes tiek zvejotas Meksikas līcī, Atlantijas un Klusajā okeānā, bet atšķirībā no citām gliemežu šķirnēm, kuras var baudīt droši, ja vien tās tiešām iet pie sirds, asins gliemenes var pārnēsāt vīrusu infekcijas, ieskaitot A hepatītu, tīfu un dizentēriju, jo tās mēdz dzīvot vietās, kur ir maza skābekļa koncentrācija, tas ir, ļoti duļķainos ūdeņos. Līdz ar to, tās čaula mēdz arī nelabi smakot, tāpēc parasti tās attīrīšana pavāram parasa diezgan ilgu laiku. Speciālisti brīdina, ka vietās, kur tiek pasniegtas šīs delikateses, iesākumā būtu nepieciešams noskaidrot, kur tās ir zvejotas, jo netiek ieteiktas gliemenes no Ķīnai piegulošiem ūdeņiem, kur zvejotās gliemenes tiek uzkatītas par vīrusu nēsātājām.

Casu Marzu. Mjā, iespējams, ka izlasot par šīs Sardīnijā raksturīgās delikates tapšanu, jūs nepametīs vēlme atteikties no ēdiena vispār. Tas, ko sardīnieši uzskata par tradicionālu, nav nekas cits kā sapuvis kāpuru siers. Ko lūdzu? Jā, aitas piena siers tiek uzglabāts atvērts, lai atļautu mušām iedēt olas, kas pārvēršas kāpuros, kas izraisa fermentācijas procesu. Neskatoties uz to, ka šī delikatese ir aizliegts produkts Eiropas Savienībā, siers ir spēcīgs afrodiziaks. Un, protams, melnais tirgus ir īstā vieta, kur šo sieru var iegādāties, jo aitas turpina dot pienu, bet sardīnieši - gatavot tradicionālo sieru. Apēdot, kāpuri paliek dzīvi un izlien cauri jūsu zarnu sieniņām, izsaucot dažādas infekciju slimības. Kad šo sieru ēd, vietējie iesaka sargāt acis, jo kāpuri var ielēkt acu ābolos. Pietiekoši pateikts! Bet par garšu: saka, ka tā ir īsta orālā-gremošanas sacelšanās, kas sākas ar sajūtu, ka mutē ir ugunsgrēks.

Āfrikas vērša varde. Tie, kas meklē asas izjūtas, ceļojot pa Dienvidāfriku, var sastapt šīs lielās vardes uz šķīvja, piemēram, Namībijā. Mēs kārtējo reizi esam jūs brīdinājuši - Āfrikas vērša varde satur varākus šķidrumus, kas cilvēkam ir indīgi. Vietējie brīdina, ka tieši jaunās vardes, kas vēl nav sākušas vairoties, ir visindīgākās. Ja gadās apēst kādu nepareizu vecāku varžu ķermeņa daļu, jūs riskējat iedzīvoties nieru mazspējā. Šajā gadījuma būtu bezjēdzīgi runāt par garšu, jo labākais padoms ir šīs vardes nevis ēst, bet gan turēt kā mājdzīvniekus.

Hákarl tiek raksturots kā “visnegaršīgākais ēdiens uz zemes”, šī, pēc puvuma smakojošā haizivs no Grenlandes, tiek uzskatīta par īslandiešu tradicionālo ēdienu. Smaka ir tāda tāpēc, ka haizivij nav ne nieru, ne urīna pūšļa, kas vienkārši nozīmē to, ka visas sliktās un toksiskās vielas uzkrājas dzīvnieka ādā. Tāpēc, pavāriem sagatavot haizivi ēšanai prasa 6 mēnešus - haizivs tiek fermentēta un žavēta, un tikai pēc tam ir ēdama. Haizivij ir izteikta amonjaka smaka, un spēcīga kaltētas zivs garša. Īslandieši šo ēd kā uzkodu, kas ir nopērkama veikalos parsti ziemā.

Akī. Tikai iekožoties Jamaikas nacionālajā auglī, jūs varat iedzīvoties slimībā ar tikpat nacionāla mēroga nosaukumu - Jamaikas Vemšanas slimību. Šo augli Jamaikā ieveda XVII gadsimtā. Nenogatavojušies akī augļi ir indīgi. Tajos esošais toksīns hipoglicīns izraisa spēcīgu vemšanu un hipoglikēmisko komu. Nogatavojušos, īpaši apstrādātus akī augļus pārtikā lieto tikai Jamaikā. Vēl jāņem vērā, ka melnās augļa sēklas ir pastāvīgi indīgas, bet dzeltenais mīkstums nogatavojies ir lietojams uzturā. Kā zināt, kad auglis ir gatavs? Tad, kad tas ir atvēries. Ja neesat Jamaikas iedzimtais, no šī augļa iesaka tomēr atturēties, bet, ja tomēr esat pietiekoši drosmīgs, tad zinātāji stāsta, ka tam ir unikāla garša un maiga, gaisīga konsistence.

Sannakji. Korejiešu svaigie astoņkāju mazuļi patiesībā tiek ēsti pusdzīvi, jo tie arī sakapāti turpina kustēties. Pat tad, kad tiem ir nogrieztas ekstremitātes, un tie ir aplieti ar sezama eļļu, to piesūcekņi vēl joprojām ir kustīgi, kas nozīmē, ka tie var ieķerties jums rīklē, tādā veidā savainojot nepieredzējušos ēdājus, izraisot draudus nosmakt. Tā tiek uzskatīta par labu, kraukšķīgu uzkodu. Kāds būtu padoms iesācējiem? Pirms norīšanas sakošļāt!

Ēdiet ar prātu! Labu apetīti!