Pamukkale ir viena no vispopulārākajām vietām Turcijā. Šo unikālo vietu mēdz dēvēt arī par astoto pasaules brīnumu. Ir patiešām vērts savām acīm aplūkot balto sāls kalnu skaistumu, eksotisko ainavu un izbaudīt ārstnieciskos avotus, lai pa īstam novērtētu šī dabas nostūra labumus.

Tulkojumā no turku valodas "Pamukkale" nozīmē "kokvilnas cietoksnis". Jau dažus kilometrus pirms Pamukkale tūristi var novērot neparastus dabas veidojumus, kas atgādina nocietinājumus. Patiesībā, tie ir kalni, kas unikāli izveidojušies nogulsnējoties kaļķakmenim. Tie atgādina terases, kuras ir apsēduši stalaktīti. No pazemes nākošie geizeri ir ar 35 grādus siltu ūdeni, kurš īpaši augstā koncentrācijā satur oglekļa dioksīdu un kaļķa javu. Tūkstošiem gadus ūdens, tekot pa kalnu nogāzēm, ir izbalinājis akmens bluķus. Šim ūdenim piemīt unikālas atjauninošās un ārstnieciskās īpašības. Ik gadu tūkstošiem tūristu no visas pasaules dodas uz Pamukkale, lai veiktu ārstniecisko, atjauninošo un dziedējošo procedūru kursu.

Pamukkale kā kūrorta vieta ir pazīstama jau no seniem laikiem. Piemēram, senie romieši uz karstajiem avotiem būvēja termas. Pamukkale ūdeņi ir tik dziedējoši, ka ar to palīdzību var ārstēt reimatismu, ādas slimības un pat uzlabot gremošanas orgānu darbību.

Pastāv leģenda, kas vēsta, ka pat Ēģiptes valdniece Kleopatra, kas līdz vājprātam bija savaldzinājusi gan ģenerāļus, gan imperatorus, ik pa laikam paviesojās šeit, lai saglabātu jaunību un skaistumu, un uzlabotu savu veselību. Šeit vēl aizvien var atrast Kleopatras baseinu, par nelielu samaksu nopeldēties un, kā vēsta leģenda, kļūt 10 gadus jaunākam. Šī ir neliela ūdenstilpne, kuras pamatnē var saskatīt senu kolonnu paliekas un akmeņus. Savukārt 36 grādu siltais ūdens ir tik blīvs, ka notur cilvēku virs ūdens.

Pamukkale ir apvīta leģendām un ar ļoti bagātu vēsturi. Šī vieta tiek saistīta ar Svēto Filipu, kurš bija viens no 12 Jēzus Kristus apustuļiem. Viņam par godu pilsētā ir uzcelta astoņstūru celtne. Nedaudz augstāk virs plato atrodas senās pilsētas Hierapoles drupas. Aizraujas elpa, ejot pa 2. gadsimta teātra drupām un redzot templi, kas veltīts Apalonam, kuru pielūdza senie likieši. Senajā teātrī nereti tiek rīkoti koncerti un priekšnesumi, kas tumšajā diennakts laikā veido neparasti skaistu atmosfēru, un piesaista daudzu tūristu uzmanību.

Bērnībā mēs elpu aizturot lasījām leģendas un mītus, kuru galvenie varoņi bija Zevs un Aīds. Pazemes valstības upe Stiksa, suns ar trim galvām - Cerbers, kurš apsargā ieeju ēnu valstībā, un Hārons - lupatās ģērbts padrūms vīrs gados, kurš pārved mirušo dvēseles pāri Stiksa upei. Šie personāži ir saistīti ar Pamukkali, jo, kā vēsta leģendas, tieši šeit atrodas grota, caur kuru mirušo dvēseles nonāca ēnu valstībā. Šobrīd Aīda alu var apskatīt tikai no ārpuses.

Un vēl, kā saka turki, tas, kurš nav bijis Pamukkalē, nav bijis Turcijā!

Vairāk par šo brīnumaino vietu:

https://www.pinterest.com/LASTMIN23/pamukkale/

Image copyright: Piscinas en Pamukkale by Guillén Pérez licensed under CC BY 2.0